Caciotta

Senāk dažos Itālijas reģionos ar vārdu "cacio" apzīmēja visus dažādos sierus, kurus ražoja un baudīja mūsu pussalā. Šo vārdu varbūt lieto retāk nekā agrāk, taču to joprojām dzirdēsi dialektos, izteicienos un sakāmvārdos, jo mūsu atmiņa dzīvo arī mūsu vārdos. Vārdi bieži rada citus vārdus, un no vārda “cacio” radās "caciotta”. Tas ir siers, kuru iecienījuši gan pieaugušie, gan bērni, un tas radās tāpēc, ka gani vēlējās kaut ko saldāku un maigāku par savu Pecorino. Tā pagatavošana aizņem mazāk laika un ir vienkāršāka. Tāpēc katrā Itālijas reģionā ir sava caciotta. To gatavo no aitas piena, govs piena, kazas piena vai bifeļmātes piena... Izmantoja to pienu, kas pašu zemē bija visvieglāk pieejams. Garša vienmēr bija un joprojām ir izcila.

Mūsu Emīlijas Caciotta tiek gatavota no govs un aitas piena, un tai ir pilnīga, tomēr maiga garša. Lai to izbaudītu vislabāk, iesakām pasniegt kopā ar glāzi aromātiska vīna, taču vari to izmantot arī kā sastāvdaļu savās receptēs vai kā siera plates galveno akcentu, varbūt papildinot ar dažām karotēm mūsu medus.