Mauras balss

Sveicināti! Ļauj man iepazīstināt ar sevi: mani sauc Maura. Pirms kāda laika tu iepazini manu māti Annu un lasīji par viņas erbazzoncini. Tu vēl nezini, ka tagad, tos gatavojot, viņa izmanto dārzeņus, ko mans vīrs audzē mūsu sakņu dārzā. Taču mans stāsts ir mazliet citāds nekā viņējais: es vienmēr esmu strādājusi par grāmatvedi, un, kad apprecējos, virtuvē patiešām neko nepratu. Kādu dienu palūdzu mātei iemācīt man pagatavot trīs vai četrus ēdienus, kas man garšoja visvairāk, un to receptes pierakstīju 1980. gada plānotājā, kas man ir saglabājies līdz pat šai dienai.

Mūsu receptes patiešām ir mūsu pašu. Kad runājam par «gaļas bumbiņām», mēs patiesībā domājam «vecmāmiņas Annas gaļas bumbiņas», par to nav šaubu. Viens no bērnu iecienītākajiem ēdieniem neapšaubāmi ir minestra imperiale (imperatora zupa), ko gatavo no Parmigiano Reggiano, olām un miltiem. Zupai paredzētā pasta nedaudz atgādina apmēram puscentimetru biezu omleti ar šķipsniņu sāls. Daži pievieno arī maltu muskatriekstu, taču, manuprāt, bērniem tas parasti negaršo. Pastu cep karstā cepeškrāsnī apmēram desmit minūtes, līdz tā kļūst zeltaina, pēc tam atdzesē un sagriež mazos kubiņos. Tas bija ideāls ēdiens svinībām un kāzām, turklāt ērti pagatavojams, jo to varēja sagatavot pāris dienas iepriekš. Divas ēdamkarotes katrā šķīvī, nedaudz karsta buljona, un pietika pat piecdesmit cilvēkiem.

Aukstajos ziemas mēnešos minestra imperiale uz mūsu galda ir īpaši iecienīta. Man ļoti paveicies, jo mana kaimiņiene ir zemniece un tur piecdesmit vistas. Ik pēc trim dienām viņai sakrājas tik daudz olu, ka viņa laipni apdāvina visus kaimiņus. Pavasarī un vasarā daļu olu izmantoju, lai uzreiz pagatavotu vairākas šīs pastas porcijas, kuras pēc tam sasaldēju ziemai.

Kad gatavoju pēc mūsu ģimenes receptēm, mamma saka: «Tev tiešām labi sanāk, tu esi desmit, pat simt reižu labāka par mani», bet es viņai neticu, jo viņa virtuvē vienmēr ir bijusi īsta māksliniece. Vēl pirms dažiem mēnešiem viņa prata ar rokām izrullēt mājās gatavotu pastas mīklu tik plānu kā lapiņu. Es skatījos uz to pret gaismu un brīnījos, kā viņai tas izdodas. Es vēl kaut kā tieku galā ar gnocchi (tiem nav nekas traks, ja mīklā parādās daži caurumiņi), bet cappelletti mīkla jāizrullē ātri, lai tā neizžūtu, citādi cappelletti ir grūti aizvērt. Viņa to prata izdarīt bez piepūles. Tad mēs, viņas meitas, četras māsas, sastājāmies ap galdu, un pavisam drīz... cappelletti pietika visiem!

Mūsdienās izmantojam pastas mašīnu, bet, par laimi, mums joprojām ir tie brīži, kad visas esam kopā virtuvē. Sākam jau novembrī: izvēlamies sestdienu, svētdienu vai vienkārši kādu rītu, kad nav citu pienākumu, un sākam gatavoties Ziemassvētku vakaram. Tagad mūsu ir diezgan daudz, gandrīz trīsdesmit: visi dodas vakariņās pie Kjaras, jo viņai ir vislielākā māja. Mūsu receptes vienmēr paliks pie mums un arī pie mūsu bērniem, jo vecmāmiņa Anna tās visas viņiem pierakstīja grāmatā.

Daži no paaudzes paaudzē nodod gredzenu vai pulksteni, citi savas ģimenes vēsturi uzglezno vai pieraksta grāmatā. Mēs savējo stāstām caur receptēm — ēdieniem, kas bijuši kopā ar mums gan svētkos, gan grūtos brīžos. Šie ēdieni ir dzirdējuši mūsu smieklus, varbūt pat strīdus un sarunas par šo un to. Kā jau teicu sākumā, šīs receptes patiešām ir mūsu pašu, un mēs tās glabājam tikpat rūpīgi kā visdārgākās atmiņas.

Mauras recepte: minestra imperiale (imperatora zupa)

Sastāvdaļas
150g rīvēta Parmigiano Reggiano
150g mannas vai miltu
100g sviesta vai margarīna
4 olas
50g smalki sakapātas mortadella (pēc izvēles)
Malts muskatrieksts (pēc izvēles)

Pagatavošana
Izkausē sviestu vai margarīnu un tad sajauc visas sastāvdaļas. Ietauko veidni, ielej tajā mīklu un izrullē. Cep mēreni sakarsētā cepeškrāsnī 15-20 minūtes. Sagriez pastu mazos kubiņos un izvāri tos verdošā buljonā.

 

Autori:
Teksts: Carlotta Fiore
Foto: Diego Rosselli